Map of Totality — no potenciāla līdz pieredzei

Map of Totality piedāvā karti, kurā apziņa, uzmanība, mentālais un emocionālais lauks, nervu sistēma, ķermenis un fiziskā realitāte ir savstarpēji saistīti viena procesa elementi. Šajā skatījumā pieredze neveidojas vienā punktā. Tā virzās cauri vairākiem līmeņiem — no potenciāla līdz individualizācijai, no apzināšanās līdz interpretācijai un no ķermeniskas pieredzes līdz tam, ko piedzīvojam kā fizisko realitāti.

Avots — potenciāls pirms formas

Kartes sākumpunkts ir Avots jeb neizpaustais. To var iztēloties kā potenciālu, pirms tas ir ieguvis konkrētu formu, virzienu vai identitāti. Šajā līmenī vēl nav atsevišķa “es”, personīga stāsta vai individuālas perspektīvas. Ir iespēja tam visam rasties.

Ja izmantojam gaismas metaforu, Avots ir pati gaisma — vēl nekoncentrēta vienā konkrētā starā.

Augstākais Es — individualizācija

Nākamajā līmenī parādās Augstākais Es. Potenciāls iegūst individualizētu virzienu. Tas jau ir “es”, taču vēl ne tā identitāte, kuru vēlāk veidos dzīves pieredze, pārliecības, sociālās lomas un personīgais stāsts.

Gaismas metaforā šis ir brīdis, kad gaisma kļūst par staru. Avots nav pazudis, taču no plašā potenciāla ir izveidojies konkrēts virziens.

Apziņa un apzināšanās — “es esmu” un “kam es pievēršos”

Apziņa šajā kartē ir pirmais apzināšanās punkts — vienkāršais “es esmu” pirms stāsta par to, kas es esmu.

Savukārt apzināšanās piešķir šai apziņai virzienu. No visa, kas potenciāli varētu nonākt mūsu pieredzē, uzmanība kaut ko izceļ. Mēs kaut ko ieraugām, sajūtam, pamanām vai sākam par kaut ko domāt.

Tādējādi apziņu varam uztvert kā klātbūtni, bet apzināšanos — kā šīs klātbūtnes orientāciju.

Mentālais un emocionālais lauks — informācija iegūst nozīmi

Ar pamanīšanu vien pieredze nebeidzas. Tam, ko uztveram, mēs piešķiram nozīmi.

Šeit darbojas mentālais un emocionālais lauks — domas, emocijas, pārliecības, iepriekšējā pieredze un identitātes struktūras. Vienu un to pašu situāciju divi cilvēki var uztvert ļoti atšķirīgi, jo informācija nonāk atšķirīgās interpretācijas sistēmās.

Šajā līmenī informācija kļūst par personīgu pieredzi.

Nervu sistēma un ķermenis — pieredzes saskarne

Nervu sistēma un ķermenis šajā kartē darbojas kā saskarne, caur kuru pieredze tiek uztverta un apstrādāta. Doma var mainīt elpošanu, emocija var radīt sasprindzinājumu, savukārt ārējs notikums var izraisīt tūlītēju ķermenisku reakciju.

Tādēļ ķermenis nav nodalīts no pārējās kartes. Tas ir punkts, kur informācija kļūst par sajūtu un fizisku pieredzi.

Modeļa izmantotajā gaismas metaforā cilvēks darbojas kā lēca, caur kuru gaisma iziet un iegūst konkrētu izpausmi.

Fiziskā realitāte — manifestētā pieredze

Kartes ārējais līmenis ir fiziskā realitāte — pasaule, kuru piedzīvojam fiziski.

Ja Avots simbolizē potenciālu, tad fiziskā realitāte atrodas procesa otrā galā — vietā, kur pieredze iegūst manifestētu formu. Tā ir vide, kurā mēs dzīvojam, darbojamies, sastopam citus cilvēkus un piedzīvojam savu izvēļu un darbību rezultātus.

Taču šeit process nebeidzas.

Atgriezeniskā saite

Map of Totality nav tikai taisna līnija:

Avots → Augstākais Es → Apziņa → Apzināšanās → Mentālais un emocionālais lauks → Nervu sistēma un ķermenis → Fiziskā realitāte.

Fiziskā pieredze rada jaunu informāciju, kuru mēs atkal uztveram un interpretējam. Pārliecība var ietekmēt uztveri, uztvere — emociju, emocija — ķermeni, ķermeņa stāvoklis — mūsu reakciju, bet atkārtota pieredze var nostiprināt identitāti un ietekmēt to, kā uztversim nākamo situāciju.

Tādēļ karte darbojas ne tikai kā secīgu līmeņu sistēma, bet arī kā atgriezenisko saišu tīkls, kurā pieredze nepārtraukti kļūst par jaunu informāciju.

Karte kā pašnovērošanas instruments

Iespējams, viena no interesantākajām šīs kartes iespējām parādās brīdī, kad pārstājam skatīties uz savu reakciju kā uz vienu nedalāmu veselumu.

Kad rodas spēcīga pieredze, varam sev jautāt: kur šobrīd tā notiek? Vai es novēroju ķermeņa sajūtu? Emociju? Domu? Interpretāciju? Pārliecību? Vai arī es jau esmu sasaistījis šo pieredzi ar savu identitāti?

Šādā skatījumā pašnovērošana kļūst par kartēšanu. Mēs ne tikai piedzīvojam reakciju, bet sākam redzēt, kā tā pārvietojas cauri sistēmai un kā viens elements ietekmē nākamo.

Varbūt tieši šeit atrodas interesantākais šīs kartes jautājums: ja mēs spējam ieraudzīt savu pieredzi kā procesu, nevis tikai kā notikumu, vai mainās arī mūsu attiecības ar pašu pieredzi?